Rīgā aizvadīta starptautiska konference: Sociālās uzņēmējdarbības izaicinājumi
 

20.12.2016

14. decembrī Rīgā, Kaņepes kultūras centrā notika PPP biedrības Zied zeme organizēta starptautiska konference: Sociālās uzņēmējdarbības izaicinājumi.

 

Šīs konferences mērķis ir atbildēt sev uz ļoti vienkāršiem jautājumiem: kurš, kāpēc, kam, kā? Lai arī jautājumi vienkārši, atbildes nepavisam nav tik vienkāršas. Konferences ietvaros tika dota iespēja gūt priekšstatu par sociālo uzņēmējdarbību Zviedrijā un Baltkrievijā – iepazīstoties ar konkrētiem piemēriem un veidiem, kā tā tiek radīta, uzsākta un veikta. Latvijas pārstāvji savukārt stāstīja par sasniegto un savu ceļu kā nonākuši līdz sociālajai uzņēmējdarbībai. 

 

Konferencē piedalījās viesi no Zviedrijas: Aleksandr Levasnov - Young krisis (jaunā krīzē) un Nicholas Murigu – platform for social entrepreneurship (sociālās uzņēmējdarbības platforma); Baltkrievijas: Viktor Velesnicki – Rural development center Stolin (Stoļinas lauku attīstības centrs), Julia Shappo – Youth entrepreneurship support and development center (Jauniešu uzņēmējdarbības atbalsta un attīstības centrs); Latvija:  Māris Cīrulis – Projektu banka,  Madara Makare – Hopp, Charles Bušmanis - Jūhū, Nadina Millere – Integrācijas un krīzes centrs Pēternieki, Olga Kotova – Riga new door.

 

image, 450x338px, 57.82 KB

Konference ir biedrības rīkoto pasākumu kopums, sabiedrības izglītošanai sociālās uzņēmējdarbības jautājumos, trešais šāda veida pasākums un turpinājums jau starptautiskā līmenī. 

Konferences laikā Olga Kotova dalījās ar saviem uzskatiem par sociālo uzņēmējdarbību, pastāstīja, kā no sava biznesa ir nonākusi līdz Sociālai uzņēmējdarbībai. Šobrīd viņa ir viena no vadītājām uzņēmumā, kura tīklā ir daudz dažādu profesiju mentori un lektori, kuri palīdz, māca, iedvesmo jaunos sociālos uzņēmējus. Viņas mērķis – palīdzēt Tev padarīt pasauli labāku. 

Madara Makere stāsta, ka cenšas būt tāds kā sava veida advokāts, kurš stāsta ne tikai par sevi, bet cenšas popularizēt sociālo uzņēmējdarbību. Arī viņa no standarta biznesa lauciņa ir pievērsusies sociālajai uzņēmējdarbībai un pārstāv “pirmo sociālo uzņēmēju vilni” Latvijā – šobrīd darbojoties uzņēmumā HOPP, kurš ražo trīsriteņus cilvēkiem ar invaliditāti no 3.g. vecuma līdz senioru vecumam. 

Nicholas Murigu no Zviedrijas pastāstīja par platformu kurā darbojas viņš –  palīdzot realizēt nestandarta idejas par reāliem  sociāliem uzņēmējdarbības projektiem. Viņu darbības princips ir: lobijs – atrast problēmu (piem., EU imigrantu pieplūdums), inovatīvs projekts – rast nestandarta pieejas risinājumu, bizness – mācīt un motivēt jauno uzņēmēju nestagnēt, bet augt un attīstīties. Nicholasa nākotnes mērķis ir radīt finansējuma fondu, sociālajiem uzņēmējiem, kuram uzticētos investori.

Julia Shappo no Baltkrievijas  savu sociālo uzņēmējdarbību sākusi jau 14.gadu vecumā kā brīvprātīgā un šobrīd izaugusi līdz biznesa trenerei. Viņa darbojas centrā, kurā jaunieši atnāk ar biznesa ideju un sadarbībā ar lektoriem, piedaloties meistarklasēs, to realizē realitātē. Idejas realizācijai katru gadu tiek rīkotas arī nometnes – Stair of succes (veiksmes kāpnes). 

Charl Bušmanis no Latvijas pastāstīja par projektu ko izveidojis kopā ar sievu. Projekta ietvaros paredzēts savest kopā dizainerus un sociāli neaizsargātas personas, lai kopīgi radītu dizaina projektu.

Aleksandrs no Zviedrijas dalījās ar savu pieredzi no darba krīzes centrā, kurā tiek rehabilitēti jaunieši ar narkotiku atkarības problēmām. Viņu mērķis nav gūt ekonomisku labumu, bet gan radīt cilvēkam apstākļus, kuros iekļūstot tas kļūst labāks un veido apkārtni ap sevi labāku. 

Viktor Velesnicki – darbojoties lauku attīstības centrā realizē dažādas iniciatīvas, piem. Sociālā iniciatīva: restaurējot ēku kura tiek piemērota un nodota jauno invalīdu centra rīcībā, vai sociāli ekoloģiska iniciatīva: Problēma – polietilēna plēves piesārņojuma pieaugums, kas rodas pieaugot ražotāju skaitam kas audzē dārzeņus siltumnīcās. Atrisinājums: izveidota organizācija, kura savāc siltumnīcu polietilēna plēvi un tālāk to pārstrādā specializētos uzņēmumos tā izvairoties no piesārņojuma, jo līdz šim plēve tika sadedzināta vai izmesta atkritumos. 

Māris Cīrulis, kurš ir viens no kolektīvās finansēšanas platformas “Projektu banka” radītājiem Latvijā, stāstīja par savu darbību, un kā pūļa finansējuma izmantošana var sniegt ieguldījumu sociālas uzņēmējdarbības attīstībā - gan palīdzot piesaistīt papildus finansējumu, gan atlasīt dzīvotspējīgus un aktuālus projektus. Kā saka Māris, kāpēc mums izmantot ārzemju finansēšanas platformas, ja mums pašiem ir sava - latviešu valodā, ar pierastiem maksājumu rīki un galu galā šeit ir lielāka iespēja sevis atbalstīto projektu satikt ikdienā. Nākotnes plānos Projektu bankai ir piesaistīt konsultantus un partnerus, ar ko varēs sadarboties cilvēki, kam ir tikai ideja, bet kuriem nepieciešams papildus atbalsts, idejas attīstīšanai un “iesaiņošanai”.  

Nadina Millere – prezentēja plānu atvērt Integrācijas un krīzes centru Peternieki. Pēc prezentācijas dalībnieki dalījās ar savu viedokli par ideju un ieteikumiem projekta realizācijai.

Konferenci finansiāli atbalsta Ziemeļu Ministru padome projekta "Sociālā uzņēmējdarbība - kopienas dzīves kvalitāte" ietvaros.

Papildus informācija: Linda Cīrule PPP Biedrība Zied zeme valdes locekle. Mob:25 623 775

Informāciju sagatavoja: Inta Vilde projektu vadītāja asistente

Epasts: inta@ziedzeme.lv

Mob: 29499 911