Ogres novads

Tagadējā novada teritorija bijusi apdzīvota jau pirms 3000 - 5000 gadiem - par to liecina arheoloģiskie izrakumi Ogrē un tās tuvākajā apkārtnē. Pirmo reizi Ogres puse minēta Livonijas Indriķa hronikā (1225.-1226.), jo Ogres upes (hronikā tā minēta kā Vogene) lejtecē 13.gs. notika Livonijas ordeņa un polockiešu kaujas. Vēlāk Ogres upes (Wogena, Woga) vārds atrodams senajās kartēs, līgumos, robežu noteikšanā.

Par senāko apdzīvojumu vietām liecina divas senvēsturiskas vietas - Ķentes kalns, uz kura līdz 9.gs. atradusies senču pils, kā arī Ogres Zilie kalni.

Neliela viduslaiku kapsēta atradusies pie Ogres ietekas Daugavā. Patreiz senvieta appludināta. Vēl vieni senkapi atradās pie Puigu mājām. Izrakumi šeit izdarīti 1954.gadā I.Cimermanes vadībā, izpētot 16.-17.gs. apbedījumus un atrodot arī agrāka perioda - 5.-6.gs. senlietas.

Daugavas krastā erozijas rezultātā pie Ciemupes atklājušās vairākas agrāk nezināmas senvietas. Pie "Čabu" mājām apmēram 600 - 800m garā un 50 - 100m platā joslā atradusies lībiešu ciema vieta. 1984.gadā tika veikti nelieli aizsardzības izrakumi A. Zariņa vadībā. Atrastās senlietas attiecināmas uz 11.-13.gs. Ciema rietumu daļā atrodas kapulauks, kas ievērojami postīts ar Pirmā pasaules kara ierakumiem un Daugavas krasta nobrukumiem. Apbedīšanas tradīcijas un senlietas liecina, ka te apglabāti ciemā dzīvojošie lībieši.

Pēc krustnešu iebrukuma 13.gadsimtā Ogres apvidus nokļuva Rīgas bīskapijas valdījumā. Livonijas kara laikā (1558.-1583.) novads tika izlaupīts un izpostīts. 1561.gadā izveidoja Polijas karalim pakļauto Pārdaugavas hercogisti, kurā ietilpa arī Ogres teritorija.

Daudz noteiktākas ziņas par novadu ir no 1599.gada poļu revīzijām, kad gar Ogres ietekas vietu Daugavā minēti daudzi māju vārdi, kas palikuši nemainīgi gadsimtiem ilgi. Lai arī vieta pie upes un Rīgas - Polockas ceļa bija saimnieciski un tirdznieciski ļoti izdevīga, katrs karš te gāja pāri, pēc kā daudzas mājas palika tukšas.

Veidojoties administratīvajam iedalījumam, veidojās robežas - draudzes, pagasta, muižu robežas. Ogre ietilpa plašajā Ikšķiles pagastā, kurā bija vairākas muižas, lielākā no tām - Ikšķiles muiža. Tās robežas ar Sprēstiņu muižu Daugavas krastos bija aiz “Nejautu” mājām. Administratīvais iedalījums gan bijis mainīgs. Pēc Polijas - Zviedrijas kara (1600.-1629.gadam) Vidzeme nonāca Zviedrijas pakļautībā. 1630.gadā karalis Gustavs II Ādolfs Ikšķiles muižu ar visām tai piederīgajām zemēm dāvināja Rīgas pilsētai. Muižas zemju apsaimniekotāji ilgus gadus, līdz pat 19.gs. beigām, bija Rīgas muižu zemes dzimtsrentnieki.

Sakarus starp apdzīvotām vietām uzturēja zirgu pasts. Zirgu pasta stacijās varēja pabarot un atpūtināt zirgus, pārnakšņot, atstāt un saņemt pasta sūtījumus. Rakstu avotos ziņas par Ikšķiles pastu ir no 18.gs. beigām. Tā bijusi speciāli celta māja ar dzīvokli pasta komisāram, pasta kantori, staļļiem, auzu tīrumiem, siena pļavām un klētīm.

Ogres pilsētas veidošanās un tās apkaimes attīstība saistīta arī ar dzelzceļa izbūvi. 1861.gada 12.septembrī atklāja Rīgas - Dinaburgas (tagad - Daugavpils) dzelzceļa līniju.

1920.gadā Ogre ieguva miesta tiesības, vēlāk miesta teritorija paplašinājās, pievienojot zemes gabalus no Ikšķiles un Ogresgala pagastiem. Līdztekus vasarnīcām tika celtas arī mājas pastāvīgai dzīvošanai. 1928.gada 25.februārī Latvijas pilsētu saimei piepulcējās arī Ogre - LR Saeima Ogres miestam piešķīra pilsētas tiesības. Tolaik Ogre ietilpa Rīgas apriņķī.

Īpašs posms Ogres pilsētas attīstībā bija Mālkalnes sadalīšana gruntsgabalos un apbūve, kas sākās 1926.gadā. Vietu vasarnīcu būvei te pārsvarā saņēma rīdzinieki. Šajā pašā laikā teritoriju starp Daugavu un dzelzceļu, blakus Mālkalnei, sadalīja apbūves gabalos, ko piešķīra Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībniekiem.

Rīgas tuvums, ērtā satiksme, maz izpostītā infrastruktūra un lieliskie dabas apstākļi jau drīz pēc kara pastiprināja interesi par Ogri kā potenciālu rūpniecības pilsētu - sākās padomju industrializācijas periods un beidzās kūrorta laiki. Tika uzcelts būvmateriālu kombināts, norakts Ogres lepnums un senvēstures piemineklis - Ķentes kalns. Pārogrē, pie pilsētas austrumu robežas, izveidoja rūpniecības rajonu. Industrializācijas rezultātā Ogrē uzcēla vienu no lielākajiem vieglās rūpniecības objektiem Baltijas valstīs - trikotāžas kombinātu. Sākās masveidīgs cilvēku pieplūdums no citām PSRS republikām. Ogrē nojauca daudzas pirmskara vasarnīcas un to vietā uzcēla daudzstāvu dzīvojamās mājas, izjaucot vēsturisko, Ogrei raksturīgo apbūvi.

 Informācijas avots www.ogre.lv